You can enable/disable right clicking from Theme Options and customize this message too.
Psihologs

Cienoša komunikācija

Veselīgas izglītības idejas programma sākumskolas bērniem – Cienoša komunikācija pēc M.Rozenberga


"Tajā brīdī, kad izdodas panākt, lai cilvēki, tā vietā, lai runātu par to, kas nav kārtībā ar citiem, runā par to, kas viņiem ir vajadzīgs, uzreiz parādās iespēja risinājuma sākumam."

Marshall Rosenberg

Cienošas komunikācijas programma balstās uz M.Rozenberga (2003) četru soļu modeli. M.Rosenbergs pasaulē plaši pazīstams kā konfliktu mediators.
Cienošas komunikācijas programma ir jauna, pirmo reizi Latvijā inovatīva metode, orientēta uz sociāli emocionālo kompetenču attīstības veicināšanu sākumskolas bērniem. Intervences ietvaros bērniem, rotaļīgā veidā, tiek sniegtas zināšanas par to, kā funkcionē Cienoša komunikācija izmantojot vingrinājumus, spēles, lai iemantotās zināšanas integrētos un nostiprinātos uzvedībā.

Galvenie Cienošās komunikācijas ieguvumi:

  • Uzlabojas bērnu savstarpējās attiecības; Samazinās emocionālā distresa pazīmes;
  • Bērni apgūst, kas ir empātiska saskarsme, kā to var pielietot attiecībās ar vienaudžiem, pieaugušajiem, lai arvien mazāk būtu konfliktu un agresijas;
  • Caus spēlēm, aktivitātēm un sarunām bērni mācās novērot un atšķirt novērojumus no vērtējumiem;
  • Izprast savas un citu izjūtas, nenodarot pāri ne sev, ne citiem; Izprast un empātiski attiekties pret savām un citu vajadzībām;
  • Būtiski palielinās izjūtu un vajadzību vārdu krājums.
  • Emocionālo kompetenču attīstībā: emociju izpausme & apzināšanās & pašregulēšana

Cienošas  komunikācijas intervences pedagoģiskais mērķis:

  • novērot bērna intereses, vajadzības; 
  • rosināt novērošanas prasmi; 
  • veicināt jaunu izjūtu un vajadzību vārdu krājumu paplašināšanos; 
  • lūguma izteikšana.

 

Cienošas komunikācijas programmas pēdējo gadu pētījuma rezultāti uzrāda, ka: skolotāji pēc programmas apmācības spēja būt vairāk empātiski, uzlabojās komunikācija starp skolēniem un skolotājiem. Savukārt skolēniem ir pozitīvāka sevis pieņemšana, sadarbība, mazāk konflikti, savu - citu izjūtas un vajadzības izpratne labāka, paaugstinās interese iesaistīties dažādās skolas aktivitātēs, empātiska klausīšanās, emociju pašregulācija uzlabojās, parādās jaunas koncepcijas kā mazināt konfliktsituācijas, to nevardarbīga risinājumu meklēšana (Hooper, 2015).